VĪRIEŠU KONTRACEPCIJA
Ko vīrietis var darīt lietas labā, lai pasargātu sevi un partneri no nevēlamas grūtniecības? Diemžēl jāatzīst, ka izvēle nav liela, tāpēc šī nasta bieži vien tiek uzkrauta sievietēm.
Var izšķirt principiāli divas dažādas kontracepcijas metodes, kuras var izmantot vīrietis:
barjermetodes jeb metodes, kas novērš spermatozoīdu iekļūšanu sievietes dzimumceļos;
metodes, kas kavē spermiju attīstību oliņās.
Praktiskā ziņā šobrīd ir pieejamas tikai pirmās grupas metodes (barjermetodes), pie kurām pieder vairākas sieviešu kontracepcijas metodes (sieviešu kondoms, maksts diafragma, dzemdes kakla uzmavu un vēl pāris jaunas mehāniskas barjeras sievietēm), savukārt vīriešu arsenālā paliek vienīgi prezervatīvs.
Visiem labi zināmo “gumijiņu” trūkumi ir seksuālās baudas mazināšana un to tieksme nomaukties vai plīst gandrīz katrā desmitajā reizē, ja tie netiek lietoti pareizi. Lietojot prezervatīvus, vispirms jāpārliecinās, vai nav beidzies to derīguma termiņš. Prezervatīva paciņu atplēšot un prezervatīvu uzvelkot, jāizvairās no asiem priekšmetiem (šķērēm, gariem nagiem u.c.). Prezervatīvs ir jāuzvelk uz ereģēta (piebrieduša) dzimumlocekļa. Pirms uzvilkt prezervatīvu, ir jāsaspiež ar pirkstiem neliels rezervuārs – maisiņš prezervatīva galā, kur ir paredzēts ieplūst spermai. Ja tas netiek izdarīts un tur paliek gaiss, ejakulācijas brīdī, kad tajā drāzās iekšā sperma, gaiss arī mēģina kaut kur palikt, un pārplēš prezervatīvu. Ja rodas vēlme lietot kādas slīdināmību uzlabojošas smēres, drīkst lietot tikai speciālus uz ūdens bāzes radītus lubrikantus. Visādas tam neparedzētas eļļas un krēmi prezervatīvu sabojās. Pēc dzimumakta, dzimumlocekli izvadot no maksts (tas jāizdara, kamēr dzimumloceklis vēl nav zaudējis erekciju), prezervatīvs jāpietur pie maliņas, lai tas nenomaucas un jūs nebrīnītos – kā tad tā: sākumā it kā bija, bet beigās vairs nav? Pareizi prezervatīvus lietojot, tie plīst un nomaucas ļoti reti, un ir visnotaļ noderīgi, lai izsargātos no dažādām nepatīkamām seksuālām infekcijām (prezervatīvi šeit darbojas kā dubultā aizsardzība) un nevēlamas grūtniecības (pareizi lietojot, to efektivitāte var sasniegt pat 98%).
Pastāv vēl divas metodes, kas netiek īsti pieskaitītas pie barjermetodēm, taču pēc būtības tās arī ir vērstas uz spermatozoīdu nokļūšanas sievietes dzimumceļos novēršanu:
a) pārtrauktais dzimumakts.
Pārtrauktais dzimumakts (spermiju mānīšana, cerētā maksts skrejceliņa vietā izlaižot tos ārpus sievietes dzimumorgāniem) bieži tiek kombinēts ar kalendāro metodi. Ko tas nozīmē: meitene saka puisim – man nupat bija mēnešreizes, vai drīz būs, tagad var droši neaizsargāties un spermijus nemānīt, jo viņi skraidīs pa maniem olvadiem, bet tur – nekā! Ja ir cikla vidus (cikls skaitās no vienām mēnešreizēm līdz nākošajām), tad meitene saka – tagad ir bīstami, labāk pašā saldi kaislīgākajā brīdī velc to savu daiktu ārā! Šis bīstamais periods, kad var iestāties grūtniecība, parasti ir no 10-20. menstruālā cikla dienai, ja cikls ir 28 dienas. Jāatzīst, šo metodi par drošu kontracepcijas metodi uzskatīt nevar, lai gan tā tiek lietota pietiekami bieži (pēc aptauju datiem Latvijā par tādas lietošanu informēja 11,4% sievietes un 19,8% vīriešu, bet ir ticams, ka tā tiek lietota daudz biežāk). Kāpēc to nevar uzskatīt par drošu kontracepcijas metodi? Sievietei viena cikla laikā var nobriest divas olšūnas paredzētās vienas vietā, un tad “nebīstamās” dienas būs kļuvušas “bīstamas”. Treškārt, spermatozoīdi sievietes dzimumceļos reizēm saglabā dzīvotspēju līdz pat 7 dienām un, laiski airēdami ar astītēm šādā “piespiedu dreifā”, sagaida “bīstamās dienas”. Tāpēc arī grūtniecību iestāšanās biežums, izsargājoties šādā veidā, ir pietiekami liels (vidēji 20 sievietēm no 100 gada laikā iestājas grūtniecība, ja pāris lieto šo metodi). Vēl jāmin, ka ilgstoši praktizēts pārtrauktais dzimumakts var izsaukt vīriešiem problēmas ar prostatu un oliņām. Tajā brīdī, kad tuvojas orgasms, kurš tiek kādu brīdi aizturēts, vīrieša dzimumceļos ir ārkārtīgi liels spiediens, kas pa šo neilgo laiku var paspēt atstāt nelabvēlīgu iespaidu gan uz oliņām, gan prostatu. Ilgstoši praktizēts – tas nozīmē gadiem; ja kādreiz paretam tā gadās, nevajag uztraukties, staigājot un domājot, vai tikai man nesāk sāpēt oliņas (tās sāks sāpēt no šīs domas vien).
b) vazektomija
Vazektomija ir sēklas vadu ķirurģiska pārgriešana un tiek pieskaitīta pie ķirurģiskām kontracepcijas metodēm. Tā ir diezgan populāra procedūra attīstītās valstīs starp precētiem pāriem, kam jau ir bērni un kas domā, ka viņu mantojuma tiešo tīkotāju pulciņš ir sasniedzis tieši vajadzīgos apmērus. Tā ir diezgan vienkārša ķirurģiska operācija, kad sēklas vadi abās pusēs tiek pārgriezti un nosieti. Pēc pāris mēnešiem spermiji no spermas pilnībā izzūd, un turpmāk sperma sastāv tikai no prostatas un sēklas pūšļu “ūdentiņa”. Spermiju veidošanās process oliņās turpinās, tie vienkārši netiek ārā. Problēmas rodas, ja partnerattiecības izjūk (kā nereti mūsu laikos notiek), vīrietim ir jauna partnere, lielā mīlestība aizdedzina iesnaudušās vecāku jūtas: viss būtu tik labi, ja ... ... vēl kāds knēvelis ar netīru muti skraidītu apkārt, ieķēries mātes brunčos, un sauktu: ”Mammu, mammu, kad paps būs mājās?” Un vīrietis, uzbūris kopā ar jauno sievu (vai viņa uzbūrusi viņam) šādu idilli, norauš asaru un dodas pie ārsta – sak’, pārgriezāt, tagad šujiet atpakaļ! To ir iespējams izdarīt apmēram 10 gadu laikā pēc pārgriešanas operācijas (tāpēc, cienījamie vīrieši, - ja esat izvēlējušies vazektomiju, ziniet, ka laiks pārdomām jums ir 10 gadu). Diemžēl visbiežāk pēc tam grūtniecība tik drīz neiestājas – operāciju dēļ spermiji saskaras ar imūnsistēmas šūnām, kas nekad agrāk spermijus nav redzējušas. Tās nospriež: kas nezināms, iespējams – ienaidnieks (kāds bacilis vai kā), un sāk aktīvi ražot antivielas, kas ir tādas daļiņas, kas aplipina spermijus un neļauj tiem pakustēt. Šādos gadījumos jāķeras pie kādas no mākslīgās apaugļošanas metodēm.
Metodes no otras kontracepcijas metožu grupas (tās, kas kavē spermiju attīstību oliņās) pašlaik atrodas izpētes stadijā. Daudzi droši vien būs dzirdējuši, ka drīzumā tiek solītas vīriešu hormonālās kontracepcijas tabletes. Pie šīs otrās grupas pieder arī imunoloģiskā kontracepcija jeb vakcīnas. Tablešu ideja ir līdzīga kā sieviešu hormonālās kontracepcijas tabletēm – kamēr dzer, tikmēr vari neuztraukties. Vakcīnu ideja ir pavisam eleganta: uztaisi pretapaugļošanās vakcīnu, un gadu dzīvo, cepuri kuldams (par tētuku kļūt nebaidīdamies). Abas metodes balstās uz vienu un to pašu principu – bloķēt dzimumhormonu darbību, kas nepieciešami spermiju veidošanai. Pie šīm metodēm zinātnieki strādā jau gadus 10, taču pagaidām vīrieša organisms izrādījies sarežģītāks, nekā cerēts. Lieta tāda, ka, bloķējot dzimumhormonus, tai skaitā testosteronu, kurš ir viens no galvenajiem hormoniem, kas nodrošina normālu spermiju veidošanos, tiek kavēta ne tikai mazo astaiņu attīstība, bet arī citas funkcijas, par kurām testosterons ir atbildīgs. Tās ir dzimumtieksme jeb libido, normālu kaulu veidošanās process, normāla asins sastāva nodrošināšana un daudzas citas funkcijas. Jūs piekritīsit, ka diez vai gribēsit lietot kontracepcijas metodi, pēc kuras lietošanas zudīs jebkāda seksuāla interese, nerunājot par citām sliktām lietām! Līdz pat šim laikam zinātnieki lauza galvas, kā šo problēmu atrisināt. Iespējams, drīzā nākotnē mēs atkal kaut ko dzirdēsim par vīriešu hormonālajām tabletēm (vai pat drosmīgākie varēs tās izmēģināt – ja ne uz sevis, tad vismaz uz radiniekiem vai paziņām, kas noteikti ir drošāk).